Mūsu biedrības biedri šodien kurināja ugunskurus, kopā ar citiem Latvijas lauksaimniekiem piedaloties Lietuvas rīkotajā akcijā par ekonomisko situāciju lauksaimniecībā!
Kopā esam spēks!

Labvakar,

Eiropā pieaug lauksaimnieku nemieri. Vācijā tie bija sākušies jau pirms svētkiem un turpinās arī tagad. Rīt protesta akciju organizē arī Lietuvieši, kurā aicina līdzdarboties arī Latvijas un Igaunijas lauksaimniekus. Arī mums ir daudz jautājumi, kas ievirzījušies strupceļā, veidojot negatīvas sekas tagad un, ja nemainīsies, tad arī tuvākajā un tālākajā nākotnē, kas mudina protesta veidā paust viedokli! Protesta akcijas izpausme iekurti ugunskuri saimniecībās plkst.14.00, nosūtot Google map punktiņu vai koordinātes uz adresi lauzai@vieningaszu.lt, kas koordinē un administrē punktiņu izvietojumus uz kartēm. Aicinu atbalstīt un piedalīties!

 

Lietuviešu lauksaimnieku klubs lūdz latviešu saimniecību koordinātes iesūtīt uz e-pasta adresi: lauzai@vieningaszu.lt

Tas ir viss, kas Jums jāizdara!

Un jautājumu gadījumā sazināties ar Martynas Puidokas
+370 (612) 32434

Kopā ir spēks ?

-> Interaktīvā karte ar ugunskuru vietām

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Dāniju

Laika posmā no 31.05.2023. līdz 03.06.2023. projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Latgales Plānošanas reģionā” ietvaros, pašvaldību un uzņēmēju pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvjiem bija iespēja piedalīties pieredzes apmaiņas braucienā uz Roskildi (Dānija).

Arī biedrības “Latgales Ražojošo lauksamnieku apvienības ” biedriem bija iespēja piedalīties šajā pieredzes apmaiņas braucienā. Brauciena laikā bija iespēja tikties gan ar Dānijas start-up inkubatora pārtsāvjiem, apmeklēt saimniecības un piedalīties lielākajā lauksaimniecības izstādē Roskilde Dyrskue.

Vækstfabrikkerne Roskilde ( “Izaugsmes rūpnīcas”) ir Dānijas start-up inkubatora nodaļa, kas jaunā un  modernā ēkā nodrošina telpas jaunajiem uzņēmējiem. Rajons, kurā ir iekārtota start-up inkubatora nodaļa ir ar modernu un mūsdienīgu arhitektūru, tur ir liela halle, kurā notiek dažādi mūzikas koncerti. Tas veicina arī jaunu start-up veidošanos, kuru biznesa ideja ir saistīta ar radošajām industrijām. Uzņēmēji gaida rindā, lai varētu kļūt par šī inkubatora biedriem, jo, piemēram, telpu īres izmaksas sastāda sākot no 150 EUR/ mēnesī. Šāds centrs ir būtisks reģiona uzņēmējdarbības veicināšanai un pašvaldība ņem aktīvu dalību, lai atbalstītu savus uzņēmējus.

Blakus start-up inkubatoram atrodas neliela, ļoti omulīga kafejnīca-veikals, kurā ir iespējams gan iegādāties vietējo ražotāju izstrādājumus, gan arī uz vietas nobaudīt gardu kūku, kura tiek cepta no alus, klijām un bagātīgu garšvielu klāstu, kas ļoti labi iederētos Ziemassvētku vakariņu galdā. Kafejnīcas īpašnieces sapnis bija šādas omulīgas kafejnīcas izveide, ļai popularizētu un aktivizētu vietējos iedzīvotājus, šeit tiek rīkoti dažādi pasākumi. Piemēram, 01.06. bija paredzēta adīšanas pēcpusdiena un kūkas ar kafiju baudīšana.

Arī Dānijā arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība vides un ilgtspējas jautājumiem. Tiek veidotas mazās lauku saimniecības, kurās apmeklētājiem ir iespēja redzēt mājdzīvniekus, bet pēc tam doties uz saimniecībā esošo kafejnīcu un izbaudīt pusdienas, kurās ir iekļauti produkti no vietējiem ražotājiem. Ļoti populāri ir sestdienu un svētdienu branči. Arī mums bija iespēja apmeklēt saimniecību ”Flid Gods” – tā audzē Hailander govis, kas visnotaļ draudzīgi sagaida apmeklētājus, laiski guļot koku paēnā. Sarunās un ar stāstu par saimniecību, uzņēmējdarbību un gardu pusdienu baudīšanu noslēdzas saimniecības “Flid Gods” apmeklējums. Secinājums, pagaidām Latgalē, mums vēl ir neapsaimniekotas platības, kuras ir liela vērtība. Hailander govis, kas ir savvaļas dzīvnieki, tiek turētas nelielās platībās, līdzīgi mājlopiem, draudzīgas, mierīgas un diezgan atkarīgas no cilvēka.

Piebraucam pie nelielas muižas (kas nedaudz stilistiski atgādina mums Latgalē tik labi zināmo Lūznavas muižu), kur ir iekārtota saimniecība “Adamshøj Gods”. Pirmais iespaids: kur es atrodos?  Vai tiešām tā ir saimniecība? Tīrs, kārtīgs, sakopts. Saimnieks mūs sagaida laiski pavadot laiku uz lieveņa kopā ar saviem diviem suņiem. Nesteidzīgi, neskatoties uz to, ka ir sezona, aktīvs saimniekošanas laiks laukos. Liekas, laikam ir daudz darbinieku… Izrādās nē, tikai 5. Saimniecība ir nosacīti sadalīta divās daļās: no vienas puses ir bioloģisko olu ražošana un no otras puses ir graudkopība, sēklkopība. Viens no saimniekiem mūs ieved garāžā, kur ir tīrs, katrai skrūvītei ir sava vieta, pie sienas ir liela karte, kurā ir atzīmēti visi saimniecības lauki, kas ir dažādoti ar krāsām un kodiem, lai vieglāk orientēties un saprast, jo tomēr tiek apsaimniekotu 2500 ha zemes, kas atrodas 30-40 km rādiusā. Saimniecībā tiek audzēta arī zālāju sēkla.  Ejot no vienas ēkas uz otru, satiekam arī otro saimnieku, kurš kopā ar saviem bērniem apskata jauno tehniku, kas tika piegādāta tieši tajā dienā. Tad dodamies skatīties kā ir organizēta bioloģisko olu ražošana. Dānijas likumdošana nosaka, ja tiek  bioloģiski audzētas vistas olu ražošanai, tad ir nepieciešams nodrošināk, ka vistas dzīvo brīvā dabā, bet visa teritorija ir blīvi apstādīta ar kokiem, zem kuriem vistas pavada savu ikdienu. Kopumā vairāk nekā 18000 vistu ganās 7,5 ha, kā arī ir moderna un pilnībā automatizēta olu savākšana. Neskatoties, ka dienas laikā tiek saražotas aptuveni 17000 olas, ražotnē strādā tikai viens darbinieks, kurš ir ierodas tikai, lai nokomplektētu paletes ar gatavo produkciju.  Saimnieks uzsver, ka sakarā ar putnu gripu, kopumā olu ražošanas apjomi Dānijā ir samazinājušies, bet inflācijas ietekmē, ir samazinājusies arī cilvēku pirktspēja un bioloģiski audzēto olu cenas ir krietni augstākas.

Lielākās lauksaimniecības izstādes Roskilde Dyrskue apmeklējums arī bija iekļauts mūsu vizītes programmā. Izstādē tika prezentēts plašs klāsts lauksaimniecības tehnikas, tika organizēti paraugdemonstrējumi. Nozīmīga šīs izstādes daļa ir lauksaimniecības dzīvnieku izstāde. Kad vietējās saimniecības ierodas ar saviem labākajiem mājdzīvnieku eksemplāriem, tos demonstrē žūrijai, saņem godalgas. Savā starpā sacenšas gan dažādu šķirņu liellopi, zirgi, vistas, kaķi. Notiek seno kariešu parāde, kur tiek prezentētas dažādiem gadsimtiem un laikiem raksturīgas karietes, ko papildina tajās sēdošie cilvēki, ietērpjoties tam laikam raksturīgajos tērpos.

Vērtējot vietējo ražotāju pārtikas produktus, var secināt, ka ļoti daudz ir dažāda veida alkoholisko dzērienu ražotāju. Tomēr, uztura paradumi ir savādāki, jo bija uzņēmumi, kas tirgoja fasētus graudus (piemēram, kviešus), kur katrs pēc tam pats var tos samalt miltos un no svaigi maltajiem miltiem iegūt gardus ēdienus.  Iecienīti ir arī mikrozaļumi.  Apmeklētāji labprāt iegādājās un baudīja zaļo zirņu pākstis, kas mūsu patērētājam nebūs iecienīts produkts festivālu apmeklējumu laikā.

Katru reizi, kad ir iespēja komunicēt ar citiem cilvēkiem, paplašināt savu redzesloku, ir svarīgi spēt saskatīt un atrast veidu ne tikai sevis pilnveidošanai, bet arī uzslavēšanai. Arī mums Latgalē ir lielas un stipras lauku saimniecības, kas var sniegt savu pieredzi, arī mums ir uzņēmīgi un motivēti cilvēki.  Gan Latvija, gan Dānija ir Eiropas Savienības dalībvalstis un ir lieliski iegūt kaimiņvalstu pieredzi, dalīties ar iespaidiem, saņemt idejas, iedvesmu daudzveidot mūsu uzņēmumu un saimniecību piedāvājumu, tādējādi attīstot uzņēmējdarbības vidi Latgales reģionā lauksaimniecības nozarē.

Paldies Latgales plānošanas reģionam, ka biedrības “Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības” biedriem bija iespēja piedalīties šajā pieredzes apmaiņas braucienā.

Lienīte Litavniece, Jūlija Daniilina, Marks Ločmelis, Jānis Krivtežs

26.maijā Malnavas koledžā notika biedrības “Latgales ražojošo lauksaimnieku biedrība” biedru tikšanās ar zemkopības ministru Dzidzi Šmitu. Tika diskutēts par aktuāliem jautājumiem lauksaimniecībā. Pēcpusdienā ministrs devās uz zs “Riekstiņi” un zs “Amatnieki”.

       

Valdes sēde

2023.gada 2.februārī notiks biedrības “Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība” valdes sēde.

Darba kārtība:
1. Finanšu instrumentu piesaistes iespējas. Atis Bialkovskis, Grenke pārdošanas vadītājs.
2. Dabas lieguma “Lubāna mitrājs” dabas aizsardzības plāna 2023.-2035.gadam izvērtējums.
3. KLP priekšlikumi, to izvērtēšana.
4. Gada pārskata izvērtēšana un apstiprināšana.
5. Zemkopības ministra vizīte Latgalē.
6. Kopsapulces sasaukšanas laiks.
7. Dažādi.

Šogad, 2022. gada 15. decembrī notika Biedrības “Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība” 5 gadu aktīvās darbības pasākums??!