Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieki, 13.decembrī. Briselē piedalās kopumā divās protesta akcijās par godīgiem tiešmaksājumiem.Vienā no tām Baltijas valstu zemniekiem pievienosies arī Čehijas, Polijas un Slovākijas lauksaimnieki, arī mūsu biedrības “LRLA” biedrs Z/S “Meža Grumuži” īpašnieks Artūrs Tjušs ir Briselē, lai paustu Latvijas lauksaimniekiem svarīgu viedokli.

Pirmā protesta akcija notiks no plkst.10 līdz 13, bet pēc plkst.13 sāksies otrā protesta akcija, kurā Baltijas valstu lauksaimniekiem pievienosies arī zemnieki no Čehijas, Polijas un Slovākijas, kuri arīdzan plāno pastāvēt par godīgiem tiešmaksājumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Protesta akcijā pievienosies arī Eiropas Piena padome (EPP).

LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis aģentūrai LETA teica, ka Latvijas lauksaimnieki protestā pastāvēs uz to, lai Baltijas valstis daudzgadu finanšu periodam no 2021. līdz 2027.gadam sasniegtu ES vidējo tiešmaksājumu līmeni. Pašreizējā situācijā 2020.gadā Latvijas tiešmaksājumu līmenis būs vien 68% no ES vidējā līmeņa, lai gan Eiropadomes 2013.gada secinājumos tika pieņemts lēmums, ka neviena dalībvalsts nesaņems mazāk par 75% no ES vidējā līmeņa jeb 196 eiro par hektāru. Savukārt Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums periodam no 2021. līdz 2027.gadam paredz, ka Latvija saņems 77% no ES vidējā līmeņa jeb 202 eiro par hektāru.

Tāpat LOSP norādīja, ka ES Kopējai lauksaimniecības politikai nākamajā plānošanas periodā ir jānodrošina spēcīgs ES finansējums. Latvija neatbalsta EK piedāvāto Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma samazinājumu. LOSP atgādināja, ka salīdzinājumā ar finanšu periodu no 2014. līdz 2020.gadam ES Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums periodā no 2021. līdz 2027.gadam samazināsies par 5%, lai gan izaicinājumi un sabiedrības prasības pret lauksaimniekiem pieaug.

Latvijas lauksaimnieki neatbalsta arī lauku attīstības finansējuma samazinājumu, un uzskata, ka Latvijas lauku attīstības finansējums ir jāsaglabā 2014. līdz 2020.gada apmērā. Tikmēr EK periodā no 2021.-2027.gadam paredz lauku attīstības finansējuma samazinājumu par 15,3%, lai gan jau šajā periodā – no 2014. līdz 2020.gadam – Latvijai nepamatoti tika samazināts lauku attīstības finansējums par 8,1%.

Protesta akcijas notiks laikā, kad Eiropadomē gaidāma ES valstu un to valdību vadītāju, kā arī EK priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera un ES augstākās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni tikšanās, lai apspriestu ES budžeta jautājumu.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka triju Baltijas valstu lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji pēc protesta akcijas tiksies ar EK viceprezidentu Valdi Dombrovski un ES veselības un pārtikas nekaitīguma komisāru no Lietuvas Vīteni Andrjukaiti. Tāpat Baltijas lauksaimnieki sarunai par ES ilgtermiņa budžetu, kas aptver 2021.-2027.gada periodu, uzrunājuši ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Fila Hogana biroju.

“Baltijas lauksaimniekiem vienmēr ir bijis aktuāls jautājums par godīgiem tiešajiem maksājumiem starp ES dalībvalstīm. Diemžēl jaunajā ES Kopējās lauksaimniecības politikas piedāvājumā 2021.-2027 periodam nav redzamas būtiskas izmaiņas un Baltijas lauksaimnieki turpinās saņemt tikai ap 75% no ES vidējā maksājuma. Ņemot vērā, ka visas ES dalībvalstis konkurē vienā tirgū un prasības lauksaimniecības produktu ražošanai ir identiskas, fakts, ka Baltijas lauksaimnieki jau trešo plānošanas periodu tiek apzināti nostādīti sliktākā situācijā, nav pieņemams. Šī iemesla dēļ kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem piedalīsimies protesta akcijā Briselē,” iepriekš uzsvēra “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Savukārt LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs atzina, ka Latvijas lauksaimnieki ir nostādīti nevienlīdzīgas konkurences apstākļos attiecībā uz tiešmaksājumiem, un Latvija neatbalsta EK piedāvāto ES Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma samazinājumu, pastāvot uz to, ka ES Kopējā lauksaimniecības politikā nākamajā periodā ir jānodrošina spēcīgs ES finansējums.

Tāpat ziņots, ka EK 1. jūnijā publicēja regulu priekšlikumus par ES Kopējo lauksaimniecības politiku 2021.-2027.gadam, ietverot arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. Atbilstoši EK priekšlikumam nākamajā plānošanas periodā Kopējās lauksaimniecības politikas lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.-2020.gadu. Atbalsta samazinājums ES lauku attīstībai laika posmā no 2021. līdz 2027.gadam par 15% nozīmē, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais ES finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā.

Savukārt tiešmaksājumu kopējais samazinājums ES atbilstoši EK priekšlikumam būs 3,9%. Tiešmaksājumu apjoms nesamazināsies dažām dalībvalstīm, tostarp Latvijai. Latvijai EK paredz ļoti minimālu tiešmaksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026.gadā. ZM iepriekš informēja, ka tādējādi EK nav ņēmusi vērā objektīvo nepieciešamību izlīdzināt tiešmaksājumus dalībvalstu starpā, lai ES lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos.

Informācijas avots: LETA

Ziņa arī LOSP mājas lapā: http://www.losp.lv/node/5689

 

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotos noteikumu projektus

2018.gada 13. martā Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotos noteikumu projektus, t.i., “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība par 2017. gada lietavās cietušajiem sējumiem un stādījumiem” un “Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem par neiesētajiem vai zaudētajiem ziemāju sējumiem”.

MK noteikumu “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība par 2017. gada lietavās cietušajiem sējumiem un stādījumiem” redakcionālā projekta sākotnējā versijā atbalsts par 3.1. punktā minētā pielikuma 1. tabulā uzskaitītajiem kultūraugiem bija paredzēts tikai tām saimniecībām, kuras nebija pieteikušās uz plūdos radīto zaudējumu kompensācijas programmu līdz 2017. gada 2. oktobrim.

Biedrība “Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība” LRLA, pamatojot viedokli par vēlamo konsekvences ievērošanu, jautājumu risināšanā iesniedza savu argumentēto viedokli rakstiskā formā. Biedrība aizstāvēja viedokli, ka uz šo atbalsta programmu jābūt tiesībām arī pretendēt tām saimniecībām, kas bija iesniegušas pieteikumu līdz 2017. gada 2. oktobrim par plūdos kompensējamajiem zaudējumiem, izslēdzot no atbalstāmo lauku saraksta tās platības, kuras tika atbalstītas ar iepriekšējo nacionālo kompensēšanas programmu.

Šī gada 21. februārī biedrības pārstāvis piedalījās ZM darba grupā par MK noteikumu projektiem, kā rezultātā uz minēto MK noteikumos atrunāto atbalstu pretendē arī saimniecības, kuras bija iesniegušas pieteikumu līdz pagājušā gada 2. oktobrim par plūdos nodarīto zaudējumu kompensēšanu.

 1. Valdība otrdien, 13. martā, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto kārtību par ES ārkārtas 3,46 miljonu eiro atbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem par neiesētajiem vai zaudētajiem ziemājiem laikā no 2017. gada augusta līdz oktobrim, lai daļēji kompensētu gaidāmos ekonomiskos zaudējumus.

Noteikumi noteic, ka lauksaimniekiem atbalstam jāpiesakās LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vienotajā iesniegumā par tiešmaksājumu saņemšanu izdarot atzīmi par pieteikšanos un papildus norādot ziemāju sējumu platību plānu 2018. gada ražai. Plānā jāietver 2017. gada rudenī apsētā ziemāju platība, kurā paredzēts novākt ražu 2018. gadā, un tā ziemāju platība, kura tika apsēta ar ziemājiem, bet kurā sējumi zaudēti vai kuras nevarēja apsēt plūdu, lietusgāžu vai pārmērīga mitruma dēļ.

Lai saņemtu atbalstu, atbalsttiesīgo hektāru skaitam jāveido vismaz 30% no lauksaimnieka kopējās ziemāju platības. Atbalsttiesīgo hektāru skaitu noteiks LAD, no lauksaimnieka kopējās ziemāju platības atņemot 2018. gadā vienotajam platības maksājumam vai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam noteikto platību atbalsta izmaksas brīdī.

Lai novērstu iespēju pieteikt atbalstam nepamatoti lielu ziemāju sējumu platību plānu, LAD kā lauksaimnieka kopējo ziemāju platību izvēlēsies to, kas atbilst mazākajam no šādiem rādītājiem:

1.    plānā norādītajam hektāru skaitam,

2.    115% no 2017. gadā vienotajam platības maksājumam vai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam apstiprinātās ziemāju platības,

3.    kopējam hektāru skaitam, kas noteikts 2018. gada vienotajam platības maksājumam vai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam atbalsta izmaksas brīdī.

Atbalsta likmi noteiks LAD, dalot pieejamo finansējumu ar kopējo atbalsttiesīgo hektāru skaitu valstī.

Vairāk informācijas – noteikumos “Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem par neiesētajiem vai zaudētajiem ziemāju sējumiem”, kas stāsies spēkā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Informācijas avots: ZM

2. Otrdien, 13. martā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka valsts atbalsta piešķiršanas kārtību par lietavās cietušajiem sējumiem un stādījumiem. Lai lauksaimniekiem mazinātu 2017. gada rudens lietavu radītos zaudējumus, par noteiktu kultūraugu sējumiem un stādījumiem no valsts atbalsta 2018. gadā tiks novirzīts 4 427 733 eiro liels finansējums.Jaunais noteikumu projekts paredz atbalsta piešķiršanas kārtību par kultūraugiem, kuru novākšanas periodā visā Latvijas teritorijā tika konstatēts pārmērīgs nokrišņu daudzums. Tas tiks izmaksāts kā ienākumu stabilizējošs atbalsts par vasarāju, dārzeņu, kartupeļu, augļu un ogu kultūraugu platībām, lauksaimniekiem mazinot daļu no lietavu radītajiem ienākumu zaudējumiem.

Valsts atbalstu paredzēts piešķirt par 2017. gadā vienotajā iesniegumā deklarētajām noteiktu kultūraugu platībām, kas tika atzītas par atbalsttiesīgām vienotajam platības maksājumam un mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam. Kultūraugu saraksts, par kuriem piešķir valsts atbalstu, noteikts noteikumu pielikumā.

Šajos noteikumos paredzētais valsts atbalsts netiks piešķirts par platībām, par kurām jau ir saņemta kompensācija saskaņā ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu par 2017. gada augusta lietavās un plūdos bojā gājušo sējumu, stādījumu kultūraugiem un sienu.

Plašāka informācija par MK noteikumu projektu “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība par 2017. gada lietavās cietušajiem sējumiem un stādījumiem” pieejama MK tīmekļvietnē. Noteikumi stāsies spēkā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Informācijas avots: ZM

Informāciju sagatavoja:
Biedrības “Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība” LRLA
Biroja administratore
Klinta Toka